apraksts

Dzintara vēsture
Latvijai ir kas īpašs- saules zelts, saules akmens jeb dzintars.., skaistums kuru radījusi daba vairāk kā pirms 40 miljoniem gadu.

Dzintars ir sveķi, kas pārvērtušies dārgakmenī.

Pirms 70 miljoniem gadu senās Fenoskandijas kontinents, kura centrālo daļu veidoja teritorija, kur patreiz atrodas Baltijas jūra, bija pārklāts ar “dzintara mežiem”. Tie bijuši jaukto koku meži, kuros auga cipreses, kastaņkoki, ozoli, egles, citi koki un dzintara priedes. Koki, tos ievainojot izdalīja daudz sveķus un tiem tekot pa stumbru lejup sveķi aizpildīja radušās plaisas. Tādejādi aizsargājot savu koku..

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka senajām Baltijas ciltīm, viņu dzīves gaitās un ticējumos dzintaram bijusi ļoti svarīga nozīme. Dzintars augstu ticis vērtēts arī senajā Grieķijā un Romā. Dzintaru cilvēki izmantojuši aizsardzībai pret “ļauno aci” un dažādu slimību ārstēšanai nēsājot to savās rotās. Medicīnā un dziedniecībā dzintara vērtīgākā īpašība ir kavēt ļaundabīgo šūnu veidošanos un attīstību. Dzintars profilaktiski novērš ģenētiskā aparāta darbības traucējumus, neļaujot šūnām dalīties, kā arī stipri uzlabo asinsriti, kā rezultātā tiek izvadīti sāļu nogulsnējumi, tādēļ to izmanto pie locītavu slimībām. Tāpat dzintars mazina iekaisumu procesus, atslābina nervu sistēmu, atvieglo bronhiālo astmu, mazina neirozi, migrēnu un citas saslimšanas. Dziednieciskās īpašības medicīnā dzintaram dod dzintarskābe, kas ir unikāls biostimulators un savukārt cilvēki ar dziedināšanas spējām kopš senseniem laikiem stāsta, ka katrs dzintara gabaliņš joprojām nes sevī daļu saules gaismas un spēka, tāpēc tam piemīt neizskaidrojams spēks dziedināt, aizsargāt, palīdzēt organismam atveseļoties apsorbējot un transformējot negatīvo enerģiju pozitīvajā.

Dzintara valkāšana atīra prātu, ķermeni un garu.., tā saimniekam piesaistot labklājību un veiksmi!