apraksts

Jaunās pils plānojumā – visas telpas grupējas abpus lielajai zālei un veido sarežģītu ārējo konfigurāciju. Katra telpu grupa tiecas fasādē izcelties kā atsevišķa apjoma daļa. Šāda organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par progresīvu pieeju telpiskās uzbūves izstrādē un ieskicē tās tendences, kas attīstījās vēlāk – jūgendstila periodā.
Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga.
Pils galvenā fasāde vērsta pret ziemeļiem, ar skatu uz Alūksnes ezeru.
Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, daļa veidoti 19.gs. II. pusē, no kuriem pāris fragmenti dažās pils telpās šobrīd ir atsegti un nostiprināti.
Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920.gada agrārajai reformai. 1918.gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbus.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.
Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs, Dabas muzejs.