Viņas Rotu dārzā mitinās visdažādākie kustoņi, un, kā apgalvo autore pati – ja nav uzšūta vai vismaz iesākta kāda rota, diena šķiet tukša un neizdevusies. Ketija veido skaistas, krāsainas un krāšņas rotas, un ir priecīga apgalvot, ka arī Latvijā var nopelnīt iztiku, darot to, kas patīk. Ketija Šaldere ir divu meitu māmiņa, kura savu hobiju jau gadu sauc arī par savu biznesu. Ketija veido rotas no pērlītēm, taču bija jāmēro tāls ceļš, lai nokļūtu tur, kur viņa atrodas šobrīd: "Kad gaidīju savu pirmo meitiņu, dzīvojām mežiem ieskautā lauku viensētā, un ziemas sezonā izklaides iespējas bija ļoti ierobežotas. Kamēr vīrs bija darbā, manu laiku kavēja dators. Netīšām uzgāju interneta lapas, kurās bija informācija par dažādām meistarklasēm lietu pagatavošanai. Tā kā mācēju adīt, sāku izgatavot tobrīd ļoti populāros puscimdiņus. Lai darbiņi būtu atšķirīgāki no citiem un īpašāki, izšuvu tos ar mežģīnēm un pērlītēm. Sākumā cilvēku atsaucība bija necerēti liela, un tas patiešām iedvesmoja. Bija ziema un puscimdiņi noderēja kā jaukas dāvanas klientu tuviniekiem. Arī pēc meitiņas piedzimšanas neapstājos savās radošajās darbībās un, tuvojoties nākamajai ziemai, jau piedāvāju vairākus modeļus, tai skaitā arī dūraiņus, cepures un adītas šalles. Lai komplektiņus izceltu, sāku pašmācības ceļā no pērlītēm un mežģīnēm izgatavot pieskaņotas piespraudes. Adīju pat naktīs, lai  laikus paspētu izpildīt pasūtījumus, taču ienākumi, diemžēl, neattaisnoja cerības. Sāka likties, ka tam nav jēgas, jo neuzskatīju, ka ar adīšanu Latvijā ir iespējams nopelnīt kaut vai minimālo algu." Ketija savu veiksmi izmēģināja arī starptautiskajā pārdošanas vietnē etsy.com: "Tajā brīdī es sapratu, ka nesaprotu neko! Bija jāpilnveido un jāuzlabo praktiski viss mārketings. Smieklīgi - pēc izglītības esmu reklāmas pakalpojumu speciāliste -  sākās dzīves skola! Diemžēl arī Etsy  bija tikai tāds brīvā laika hobijs, nevis bizness. Ik pa laikam pārcilāju pērlīšu krājumus, iegādājos kādu jaunu dziju, bet sākotnējais entuziasms noplaka un pievērsos citām, ar rokdarbiem nesaistītām lietām." Jaunu spēku un iedvesmu deva otrās meitiņas dzimšana: "Tas bija kā jauns sākums. Kaut kas vienkārši lika izvilkt no skapja apakšas tās lielās pērlīšu kastes. Atkal bija ziema, ārā bija apmēram -20C grādi, un radās mana pirmā piespraude - sarkankrūtītis. Un atkal likās, ka šī ir īstā lieta! Pašai rezultāts ļoti patika, un bildes ar savu veikumu ieliku sociālajos tīklos. Tālāk sekoja pasūtījumi no visām Latvijas malām. Produkta cena bija salīdzinoši zema, izmantoju tos materiālus, kas man jau bija, un nemitīgi centos uzlabot dizainu un kvalitāti.  Katru meitiņas gulēšanas reizi izmantoju lietderīgi un kaut ko uzšuju. Gada laikā esmu pilnveidojusi un izstrādājusi savus individuālos dizainus, lai manas rotas atšķirtos no citu autoru darbiem." Ketija izstāsta, ka Rotu Dārza vispopulārākie iemītnieki ir putni ar dažādām lapiņām, taureņi ar dabīgajiem akmeņiem un krāsainās spāres: "Iepriekšējā neveiksmīgā pieredze man ir devusi daudzas noderīgas mācības gan par vienota tēla radīšanu fotogrāfijās, gan par noformējumu, iepakojumu, preču aprakstiem un arī cenu politiku. Ja sākot šūt rotas, vēlējos pamēģināt uzšūt gandrīz vai pilnīgi visu, tad tagad saprotu, ka labāk ir piedāvāt klientiem nedaudzus, bet labi atstrādātus dizainus ar krāsu un materiālu variācijām."