"Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt sevi!" - Gunta Kaula Mūsu projekta līdzdalībniece, sadaļas "Plaukstiņdarbi" autore Gunta Kaula iestājas par vienotu Latviju, kurā bērni jau no mazotnes tiek audzināti pieņemt to, kas šķiet citāds, svešs, nepazīstams, jo tikai tā var sekmēt kopības sajūtu, veidot spēcīgu valsti. Gunta veidojusi projektu "MANA Latvija + TAVA Latvija = MŪSU Latvija" kura ietvaros tika veidota draudzība, sadarbība starp latviešu un mazākumtautību skolām. Projekts norisinājies sekmīgi, un tagad laiks kam jaunam – Gunta aicina jebkuru Latvijas bērnu līdzdarboties "Latvijā radīts" portāla sadaļā "Plaukstiņdarbi", lai caur radošiem darbiem un aktivitātēm veicinātu savu piederību valstij. Pastāstiet nedaudz par savu iepriekšējo projektu "MANA Latvija + TAVA Latvija = MŪSU Latvija". Ar kādu domu tas tika veidots? - Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros tika izsludināts projektu konkurss, kurā varēja piedalīties IKSD vai Labklājības departamenta pakļautībā esošās iestādes. Sākotnējā doma bija pie Rīgas Imantas vidusskolas pulcēt tuvākās apkārtnes iedzīvotājus kopīgai 18. Novembra svētku svinēšanai. Projekta pieteikuma rakstīšanas gaitā iepazinos ar SKDS Imantas iedzīvotāju veiktās aptaujas (2012.gada decembris – 2013.gada janvāris) rezultātiem un Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmu 2012.–2017.gadam, kurā atzīts, ka „latviešu skolas ir mazāk atvērtas pret kultūru dažādību. Pilsētā nav izveidojusies kāda īpaša sadarbība starp dažādām izglītības iestādēm, t.sk. latviešu un mazākumtautību skolām”. Lai mazinātu plaisu un veicinātu sadarbības attīstību, Rīgas Imantas vidusskola par partneriem šajā projektā uzaicināja tuvākās mikrorajona mazākumtautību skolas – Rīgas Anniņmuižas vidusskolu un Rīgas 96.vidusskolu. Tika izsludināts skolēnu radošo darbu konkurss par tēmu „MANA Latvija + TAVA Latvija = MŪSU Latvija”, kurā piedalījās projektā iesaistīto skolu 1.-12.kl. skolēni, iesniedzot zīmējumus, fotogrāfijas vai literārās jaunrades darbus atbilstoši konkursa nolikumam. Labākie darbi, kuru izvērtēšanā iesaistījās 2 skolotāji no katras skolas, tika apkopoti ceļojošā izstādē, kas tika atklāta projekta noslēguma pasākumā 2016.gada 18.novembrī. Jāpiebilst, ka, aplūkojot izstādi, latviešu un mazākumtautības skolu audzēkņi iepazinās ar savu vienaudžu domām un redzējumu par Latviju, sagaidot tās simtgadi. 2016. gada 18. novembrī tālu Kurzemes prospekta apkārtnē bija dzirdama Rīgas Imantas vidusskolas, Rīgas 96.vidusskolas un Rīgas Anniņmuižas vidusskolas kolektīvu sadziedāšanās. Dažādas latviešu autoru dziesmas skanēja Rīgas Imantas vidusskolas zēnu kora „Auseklītis” (vadītājs Eduards Grāvītis) un meiteņu kora „Unda” (vadītāja Rita Birzule), kā arī Rīgas 96. vidusskolas kora (vadītāja Jeļena Vavilova) izpildījumā. Rīgas Anniņmuižas vidusskolas folkloras ansambļa „Vesņanka” (vadītāja Inna Mickeviča) priekšnesumos atklājās gan krievu, gan latviešu folkloras bagātības. Pēc koncerta ikviens varēja papildināt Gaismas ceļu, ko, spītējot brāzmainajam vējam, veidoja sveču liesmiņas, baudīt svētku kliņģeri un karstu tēju, kā arī aplūkot izstādi, kurā apkopoti visu trīs projektā iesaistīto skolu audzēkņu literārās jaunrades darbi, zīmējumi un fotogrāfijas. Dziedot ir sācies skaists draudzīgas sadarbības ceļš, kas turpinās: Rīgas Imantas vidusskolas audzēkņi tika uzaicināti uz Ziemassvētku pasākumu Anniņmuižas vidusskolā un pavasara sporta spēlēm 96. vidusskolā. Cik svarīgs jums pašai ikdienas dzīvē ir kopdarbs un kopības sajūta? - Iespējams, tas skanēs mazliet naivi vai pat augstprātīgi, taču uzskatu, ka ir jādara viss, lai šodienas bērni un jaunieši nākotnē, pretēji tagadējai sabiedrībai, iestātos par kopīgām vērtībām, nenoniecinot un pieņemot atšķirīgo. Manuprāt, šis ir tāds laiks, kad vairāk domājam par sevi, savu individuālo piepildījumu "es esmu stiprs, es varu visu viens pats". Vai arī jūs to esat novērojusi? - Jā, dzīvojam neparastā laikā, kas diktē savas prasības. Esmu daudzkārt domājusi par šī laika pretrunām: no vienas puses, 21.gadsimtā tik ļoti nepieciešamā sadarbības kompetence, no otras puses, nežēlīga konkurence. Veidojas eksistenciāls jautājums: kā izdzīvot, kā saglabāt līdzsvaru? Problēmas rodas tad, ja nav ētiskās vertikāles.
Jūs ikdienā strādājat ar bērniem – kādas īpašības viņos saskatāt? Vai viņi ir gatavi darboties kopā, pieņemt viens otru, izpalīdzēt? - Ir ļoti dažādi bērni. Daudziem raksturīga mērķtiecība, augsta pašapziņa. Jāatzīst: pamatvērtības tiek ieaudzinātas ģimenē. Grūtības rodas tad, ja bērns aug vidē, kurā netiek respektētas individuālās īpatnības, netiek iemācīta prasme klausīties un sadzirdēt. Vai, jūsuprāt, kopā mēs varam vairāk? Ja latvieši apvienotos, būtu tuvāki viens otram, vai mēs varētu uzlabot situāciju valstī? - Vēsture ir pierādījusi, ka latvieši spēj vienoties galēja apdraudējuma brīžos. Man šķiet, šobrīd svarīgs ir individuālās atbildības jautājums. Esmu pārliecināta, ka tajā brīdī, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs – gan latvietis, gan krievs, gan ukrainis – apzināsies, ka valsts sākas ar sevi, ar katru tās pilsoni, situācija uzlabosies. Runājot par integrāciju – jūsu projektā runa bija tikai par skolu apvienošanos kopīgos darbos, bet kā jūs vērtējat vispārējo integrācijas situāciju mūsu sabiedrībā? Vai mēs esam iemācījušies pieņemt citādo, svešo? - Tik daudzus gadus tiek runāts, ka mēs dzīvojam dažādās informatīvajās telpās, taču valstiska risinājuma nav. Pieņemu, ka daudzas integrācijas programmas tā arī ir palikušas uz papīra. Ir jānomainās paaudzēm, jo aizvainojums ir gan vienā, gan otrā pusē. Reizēm rodas sajūta, ka mazākumtautību pārstāvji paši nemaz īsti negrib integrēties, sadarboties, mijiedarboties. - Gluži pretēji! Es biju patīkami pārsteigta par atvērtību un ieinteresētību, kāda tika izrādīta, kad vērsos pie skolām ar piedāvājumu iesaistīties projektā. Par integrāciju liecina partnerskolu sagatavotie priekšnesumi: mazākumtautību skolu skolēni ar prieku dziedāja latviešu autoru dziesmas, folkloras ansamblis „Vesņanka” dziedāja gan krievu tautas dziesamas, gan iesaistīja publiku latviešu tautas rotaļā. Kur vēl spilgtāku piemēru integrācijai! Jautājums, kā to uztvēra latviešu auditorija. Komentāri facebook.com rāda, ka mums, latviešiem, arī jāveic savu uzskatu inventarizācija. Kāda būs jūsu loma projektā "Latvijā radīts"? Un kā vērtējat šo projektu? - Jebkura iniciatīva, kas veicina piederības izjūtu, attīsta sadarbību, sniedz iespēju pašapliecināties, ir pozitīvi vērtējama un atbalstāma. Mani uzrunāja Ilze, idejas „Latvijā Radīts” autore. Esmu piekritusi līdzdarboties sadaļā, kas saistīta ar bērnu, arī ģimeņu, radošajām aktivitātēm. Kā tieši projektā izpaudīsies bērnu līdzdalība? - Ikvienam bērnam šajā portālā tiks sniegta iespēja apliecināt savu piederību Latvijai ar dažādiem radošajiem darbiem, tiks sniegta iespēja iesaistīties, radoši pašapliecināties. Kādam, iespējams, tie būs pirmie soļi pilsoniskās apziņas veidošanā. Ko jūs Latvijai un tās iedzīvotājiem novēlat valsts simtgadē? Mums būs milzu pasākumi, dekorācijas, dārgi veltījumi, bet tīri cilvēciski – uz ko mums būtu jātiecas? - Es mums visiem novēlu mīlēt Latviju ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Ikdienā, kad daru darbu tik labi, cik spēju, kad godīgi maksāju nodokļus, kad neuzskatu par pašsaprotamām sīkas blēdības, kad ziedoju līdzcilvēkiem, kad ar cieņu izturos pret citādo, atšķirīgo. Jo mīlēt Latviju nozīmē mīlēt sevi.